SUŅU ROTAĻAS IR SOCIĀLI „LIPĪGAS” UN TAGAD MĒS ZINĀM KĀPĒC.

Picture

Suņi, iesaistot citus savās aizraujošajās rotaļās, izmanto  mīmiku un emociālo ietekmi.

SUŅU ROTAĻAS IR SOCIĀLI „LIPĪGAS” UN TAGAD MĒS ZINĀM KĀPĒC.
Suņi, iesaistot citus savās aizraujošajās rotaļās, izmanto  mīmiku un emociālo ietekmi.

Suņi vienkārši grib jautrību un zina kā sasniegt labu noskaņu un uzsākt spēli.
Suņi un citi dzīvnieki rotaļājoties darbojas lieliskā saskaņā. Spēles laikā tie spēj saglabāt rotaļīgu noskaņojumu. Rotaļas ir „lipīgas”. Redzot suņus rotaļājoties, arī citi suņi vēlas tajās iesaistīties. Elizabete Palagi, Velia Nicotra un Giada Cordoni savā zinātniskajā darbā “Ātras mīmikrijas un emocionālās noskaņas mijiedarbība starp suņiem ” skaidro, kāpēc tas tā ir.
Sociālā rotaļa suņiem ir augstas enerģijas aktivitāte, kuras laikā spēlētāji bieži “paliek traki” un mēs varam vērot veselu darbības kopumu – skriešanu, cīniņu, savstarpēju purināšanu, vilkšanu u.c.. Tikai retos gadījumos spēles kaleidoskopiskā darbība pāraug agresijā.
Iepriekš minētā pētījuma kopsavilkumā Džennifera Viegas norāda, ka uzsākot spēli un saglabājot spēles noskaņojumu, prasība pēc pirmsspēles paklanīšanās ir ļoti svarīga.
Pētnieki dokumentēja, ka daudzi no suņiem mazāk kā vienas sekundes laikā atdarina citu suņu uzvedības izpausmes un uzvedību. Piemēram,  ja kāds suns savu ķermeni pozicionē kā gatavību spēlei, cits tūlīt šo darbību atkārto. Ja suns, norādot, ka „mūsu starpā ienaidnieku nav” nedaudz atver muti, otrs dara to pašu.

Zoopsihologam Dr. Bekoffam lūdza sniegt komentārus par Dr. Palagi un viņas kolēģi pētījumu. Kā atzīmē Marks Bekoffs, šis ir ļoti svarīgs pētījums, jo tas ne tikai paplašina secinājumus par sugu emocionālo iedarbību un mīmikriju, bet arī izskaidro suņu raidīto augstas intensitātes rotaļu iesaistes signālu kopumu un smalki noregulēto rotaļu darbību. Kopā ar studentiem, pētot suņu rotaļu darbību, mūsu pieņēmums bija, ka suņi empatizē saviem rotaļu biedriem un tas ir viens no iemesliem, kāpēc tikai retos gadījumos pat augstas intensitātes spēles darbība saasinājās līdz agresijai. Mēs nepievērsām uzmanību mīmikai kā vienai no aktīvas spēles uzsākšanas nodoma un atmosfēras uzturēšanas saziņas signālam. Tagad, Dr. Palagi un viņas kolēģi ir pierādījuši, ka spēja saglabāt “rotaļīgu noskaņojumu”, visticamāk, balstās uz ātrās mīmikas un emociju pārraidi.

Turklāt, kā jau esmu citos savos darbos atzīmējis, starp suņiem eksistē ātras domu un sajūtu pārraides. Spēle ir labs veids, lai vērotu un mācītos šāda veida mijiedarbību un pētītu to ko zinātnieki apzīmē kā  “prāta teoriju (ārējo saiti)”, suns pievērš uzmanību un apstrādā informāciju par to ko otrs suns darīja, dara un ko viņš vai viņa varētu darīt nākotnē.
Interesants Dr. Palagi pētījuma aspekts ir sociālā stāvokļa ietekme uz mīmikas un emociju apmaiņu – jo spēcīgākas sociālās saites, jo augstāks ātrās mīmikrijas līmenis. Spēle starp savā starpā pazīstamiem suņiem būtiski atšķiras no rotaļas starp suņiem, kuri iepriekš nav tikušies. Mēs esam arī pamanījuši, ka rotaļa, kurā piedalās liels skaits suņu, izjūk ātrāk nekā neliela skaita suņu grupas rotaļa. Tas nenotiek tāpēc, ka darbība saasinās līdz agresijai, bet gan  tāpēc, ka lielās grupās suņi viens otru nevar nolasīt.

Spēle ļauj dzīvniekiem attīstīt elastīgas kinemātiskās un emocionālās reakcijas uz neparedzētiem  un pēkšņiem notikumiem. Spēles un rotaļu funkcijas palielina kustību daudzpusību, uzlabojot dzīvnieku spēju tikt galā ar negaidītām emocionālām un stresa situācijām. Mēs uzskatām, ka, lai apgūtu šo “negaidīto situāciju apmācību,” dzīvnieki aktīvi meklē un rada neparedzētas situācijas spēles laikā. Suņi  apzināti veic savu kustību kontroli vai aktīvi nostāda sevi neizdevīgās pozīcijās un situācijās. Tātad, spēle sastāv no sekvences, kurā spēlētāji ātri pārslēdzas starp labi kontrolētām pozīcijām un stāvokli, kas rada īslaicīgu kontroles zaudēšanu. Uzskatām, ka šī rotaļīgā pārslēgšanās starp kontrolētiem un nekontrolētiem elementiem ir kognitīva prasība, spēles laikā nosakot filoģenētiskos un ontoģenētiskos ierobežojumus. Neiroendokrīnā sistēma rada sarežģītu emocionālo stāvokli, ko sauc par “jautrību.”
Suņi ir pārsteidzoši jūtīgas būtnes, kuru izpēte mums joprojām ir liels izaicinājums.

Publicēts Dec 23, 2015

Picture